P. Pragjānananda

02/24/07

Home
Up
Svami Šivananda
Svami Paramananda
Upadesa Saram
P. Jogananda
P. Pragjānananda

 

Paramahamsa Pragjānanandas darbu fragmenti.

 

Paramahamsa Pragjānananda

Par sekmīgu dzīves veidu.

(Tulkojums no angļu valodas)

Dzīves mērķis ir izaugsme katrā tās aspektā - fiziski, mentāli, emocionāli un garīgi. Harmoniska izaugsme ir būtiska labi sabalansētai dzīvei.

Kad dzīve izpaužas apziņā, mēs uzzinām, ka mēs eksistējam. Bet diemžēl vairums no mums dzīvo tikai virspusē, it kā mēs būtu akli par savām patiesajām iespējām. Mēs pavadām savas dzīves tukšās nodarbībās vai uzkrājot materiālo komfortu. Visbeidzot, kad vecums jau ir klāt, periods, kad mēs varējām pārmainīt savas dzīves, jau sen kā ir pagājis.

Dzīvi var mērīt tikai laika kategorijās. Mūsu ceļojums sākas ar dzimšanu un beidzas pēkšņi ar mūsu pēdējo elpu. Ja mēs paliekam nezinoši, ka mūsu "pārbraucienam" ir mērķis, mēs atradīsim savu dzīvi ieslīgušu apjukumā, pretrunās un dziļās uztraucošās priekšnojautās.

Dzīve ir mērāma veidā kā mēs izlietojam laiku. Gadi, kas ir aizgājuši, nekad nenāks atpakaļ un mēs nezinām, cik daudz dienu vēl atlicis.

Dzīvošana ir māksla un mums vajadzētu iedibināt disciplīnu no paša sākuma. Ja disciplīna ir iesakņojusies, dzīve pati kļūst vienkāršāka un vairāk plūstoša. Jaunu stādu var viegli locīt kurpretim sauss zars vienīgi lūzīs. Dzīves mērķim jābūt skaidram no paša sākuma un tad tas vienmēr būs sasniedzams.

Disciplīna ir būtiska dzīvei un, kaut arī tas skan skarbi, disciplīna bagātinās mūsu dzīvi, jo mēs varam daudz vairāk izdarīt tajā pašā vienā dienā. Ja mēs varam disciplinēt vienu dienu, mēs varam disciplinēt visu dzīvi. Kultivēt disciplīnu dzīvē nozīmē iemantot labus ieradumus. Disciplinēt mūsu dzīves tas nozīmē trenēt mūsu ķermeņus, sajūtas, domas, emocijas un ar katru aktivitāti sekot noteiktam paraugam, modelim, sistēmai, lai sasniegtu mūsu mērķi.

Ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu ķermeni veselu un stipru un nostiprināt kā ikdienas rutīnu ne tikai iekšēju tīrību, bet arī personīgo higiēnu.

Jogiem ir vienkāršas tehnikas, lai veicinātu labu veselību un labklājību. Pirmā lieta, kas būtu jādara pamostoties, ir izjust dziļu cieņu, paklanīties Dievam. Mūsu prāts iegūs garīgu pacēlumu un mūsu enerģijas cirkulācija būs paaugstināta. Padzerties ūdeni istabas temperatūrā ir laika pārbaudīta metode, kas veicina iekšēju attīrīšanos.

Lai saglabātu mūsu ķermeni un prātu veselu, mums ir nepieciešami regulāri vingrinājumi. Ļoti labs vingrinājums ir pastaiga svaigā gaisā praktizējot ritmisko elpošanu. Ļoti būtiski, ka jebkurš vingrinājumu veids ir labs priekš ķermeņa, kamēr tas nav par daudz. Mērenība (savaldība) jebkurā dzīves jomā ir joga.

Ikdienas meditācijas prakse ir vissvarīgākais ieradums no visiem. Ar meditāciju mēs sasniedzam ķermeņa, prāta un dvēseles līdzsvaru. Tikai meditācija dod mums instrumentu kā paskatīties uz iekšu, lai pazītu pašiem sevi, lai augtu harmonijā fiziski, emocionāli, mentāli un garīgi.

Iedvesmojošas grāmatas ir aicināti ceļa biedri. Ja mēs piesavināsimies ieradumu lasīt piecpadsmit līdz trīsdesmit minūtes pirms gulēt iešanas un tad pievienot dažus papildus mirkļus lai apcerētu un uzsūktu lasītās vēsts saturu, mūsu domas un mūsu dzīves gūs ievērojamu pacēlumu. Labas grāmatas ir kā dārgi draugi, kas var dot mūsu dzīvei pievienoto vērtību. Svētie teksti ir klusi guru, kas palīdz mums atrast atbildes mūsos pašos.

Lai būtu sekmīgi, mums vajag kultivēt dzīvesveidu, kas ir bagātināts ar vērtībām.

Kad vērtības būs kļuvušas par daļu no mums, dzīve būs daudz laimīgāka, produktīvāka un efektīvāka. Iesakņojušās vērtības palīdz mums novērtēt katru situāciju objektīvi. Vērtības ir kā labi pielietojams instrumentu komplekts, kas atļauj mums paaugstināt mūsu dzīvju morālo un ētisko saturu.

Labas vērtības, lasīšana, kontemplācija un regulāra meditācija padara iespējamu mums saprast un sasniegt dzīves mērķi.

Kad cilvēki ir saindēti ar ego, viņi kļūdaini domā, ka ir centrālais cēlonis visiem notikumiem, kas norisinās ap tiem. Sekmes padara tos pārsajūsminātus (par pašiem sevi) un kļūdas un sakāves noved depresijā.

Vienīgais veids kā uzturēt līdzsvaru dzīvē ir kultivēt vienkāršu, pazemīgu attieksmi, ka visu, ko mēs darām, mēs darām tikai priekš Dieva. Šādā ceļā caur mums plūdīs miers un rāmums katrā darbībā un mēs nebūsim pārāk satraukti par veiksmīgiem vai ne tik veiksmīgiem rezultātiem. Darbs ir dievkalpojums, un mums ir jāvelta katrs darbs Dievam.

 

Paramahamsa Pragjānananda

Dievišķie ziedi.

Krija jogas meistaru pēctecība.

(Tulkojums no angļu valodas)

Att. P. Pragjānanandas skolotāja skolotājs Svami Šri Juktešvars (viņa galvenais māceklis bija P. Jogananda, bet viņam bija arī daudz citu izcilu mācekļu). Kāda latviešu mākslinieka gleznas reprodukcija.

Zieds uzplaukst pilns daiļuma, skaidrības, maiguma, smaržas un salda medus solījuma tā aicinot pie sevis bites. Garīgais Skolotājs ir kā zieds pilnplauksmē un katrs nopietns meklētājs ir kā bite, kas nāk pie šī zieda lai gūtu garīgu barību.

Dievs ir sākotnējais Garīgais Skolotājs (visu Skolotāju pirmavots), kurš māca caur gadsimtiem visdažādākajos veidos. Gītā 4.1 Svētītais Kungs saka: "Es mācīju šo jogu Vivasvanam (pirmajam karalim Saules dinastijā), kurš vēlāk to mācīja Manu (pirmajam cilvēces likumdevējam) un Manu nodeva tālāk šo jogas zināšanu Ikšvaku". Krija jogas tradīcijā mēs mīlam un cienām visas dievišķās inkarnācijas, tādas kā Krišnu un Kristu, un visas reliģijas un viņu mācības. Krija joga, būdama uz visām reliģijām pamatotas garīgas dzīves praktisks aspekts, ir universāls ceļš atmodai kosmiskajā apziņā.

Krija joga ir gadsimtiem veca tehnika, kas balstīta uz elpošanas zinātni un kas ejot laikam ir pārdzīvojusi gan pacēlumus, gan kritumus, parādīšanos un pazušanu no parastā cilvēka apzināto zināšanu lauka. Bet Krijas liesma ir joprojām dzīva.

Modernajos laikos Krija jogas atdzīvinātājs bija Babadži Maharadža, kas mācīja šo slepeno tehniku Lahiri Mahasaja 1861.gada decembrī Himalaju alā. Sākot ar Lahiri Mahasaja Krija jogas līnija tagad turpinās līdz šai dienai caur dažādiem Meistariem.

Ego kļūst par šķērsli garīgai dzīvei. Pašanalīze, introspekcija un pašizpēte kopā ar regulāru meditāciju padara iespējamu studentiem pārvarēt savus ego. Pazemība un ego nevar dzīvot kopā. Garīga persona ir pazemības un mīlestības iemiesojums.

Garīga dzīve nav tikai dažu monopols. Katrs var dzīvot garīgu dzīvi, jo gars vai dvēsele ir dzīves princips katrā cilvēciskā būtnē. Katram vajadzētu mēģināt dzīvot šādu dzīvi sākot no pašas bērnības un vienmēr. Cilvēki domā, ka bērnība ir laiks lai spēlētos, jaunību vajadzētu pavadīt studijās un brieduma gadus vajadzētu veltīt darbam un ģimenes veidošanai. Garīgo dzīvi varētu tad rezervēt vecumdienām. Tā ir maldīga pieeja, viņi dala savu dzīvi divās daļās: materiālā vai pasaulīgā dzīve un garīgā dzīve.

Patiesībā tāda nošķiršana ir maldīga. Dievs ir visu caurstrāvojošs. Lai sasniegtu mieru un pilnveidi patiesais mērķis ir kļūt pārliecinātam par Dieva klātbūtni katrā dzīves aspektā.

Katru bērnu vajadzētu audzināt atbilstošā vidē, kas veicinātu fizikālu, mentālu, intelektuālu un garīgu izaugsmi. Šie aspekti ir papildinoši viens otram un viņus būtu jāattīsta vienlaicīgi.

Daži cilvēki bēg no realitātes. Viņi vēlas izvairīties no dzīves cīņas. Dzīve ir kaujas lauks un ikvienam jādodas pretim dzīves cīņai kā bezbailīgam karotājam un jācenšas sasniegt uzvaru paliekot uz patiesības ceļa. Meli un liekulība nevar galīgā perspektīvā vest pie panākumiem. Gļēvuļi nevar būt garīgās karaļvalsts valdnieki. Daudzi cilvēki bīstoties no ģimenes dzīves problēmām un pūlēm vēlas dzīvot mūka dzīvi. Viņi nezina, ka mūka garīgā dzīve arī nav brīva no šādām pūlēm. Katram jāmēģina gūt uzvara pār viņa paša zemāko dabu un negatīvajām īpašībām. Katram vajadzētu būt maksimāli uzmanīgam un vērīgam par viņa paša detalizēto stāvokli dzīvē katrā tās momentā. Citādi viņš sastaps postu un grūtības vienalga vai viņš dzīvos ģimenes dzīvi vai dzīvos viens pats mežā. Kaut arī dzīvot mūka garīgo dzīvi varētu būt taisnāks ceļš tas parasti nebūt nav vienkāršākais. Uz jebkura ceļa Dieva realizācija prasa mērķtiecīgu un uzticīgu cenšanos.

Dzīve nav tukšs sapnis. Dzīvē rodas daudz problēmu, grūtību un nemiera, it sevišķi ģimenes dzīvē. Problēmas ir līdzīgas ugunij; tās kalpo lai attīrītu garīgā meklētāja dzīvi, padarot to iekšēji stipru. Problēmas ir arī acu atvērējas; tās palīdz cilvēkam saprast dzīvi mazliet labāk, tā problēmas kļūst par dzīves garšvielu.

Garīgajos vingrinājumos guru, vadītāja, loma ir ārkārtīgi svarīga. Bērns iemācās runāt no saviem vecākiem. Paaugoties bērnu māca viņa skolotāji skolā. Izglītībai, vai tā būtu materiāla vai spirituāla, vajag skolotāju, vadītāju, audzinātāju vai guru, kurš būtu pietiekami kompetents un pieredzējis attiecīgajā priekšmetā. Papildus praktiskajai mācības pusei skolotāja morālā un ētiskā dzīve arī atstāj dziļu iespaidu uz studenta dzīvi. Priekšzīmīgs raksturs, ideālistiska izturēšanās, dziļa izpratne un izpausta mīlestība dod pamudinājumu un iedvesmu studentam. Skolotāja tiešajā vadībā nopietns students jutīs pārmaiņas savā dzīvē. Atrast šādu vadītāju ir liels sasniegums.

Cilvēki meklē padomdevējus. Viņi vēlas atrast audzinātāju pēc savas izvēles, bet tā vietā lai meklētu guru cilvēkam vajadzētu mēģināt kļūt par piemērotu mācekli. Māceklis ir kāds, kurš ir pazemīgs un gatavs sevi disciplinēt pie meistara kājām. Caur sirsnīgu lūgšanu un sagatavošanos cilvēks atradīs pareizo guru.

Paškontrole. Prāts ir satraukts, elpošana ir satraukta, dzīve ir satraukta; šī iemesla dēļ cilvēks nevar sasniegt iekšēju rāmumu un mieru lai pieredzētu prieku par dzīvi. Cilvēkam tāpēc vajadzētu tiekties kontrolēt savu dzīvi - tā ir paškontrole.

BŪT NeatlaidīgAM garīgajā praksē. Daudzi vēršas pie Garīgā skolotāja un iemācās meditēt. Sākumā viņi parāda daudz entuziasma un enerģijas, bet pamazām šis entuziasms gaist, un tā viņi nesasniedz reālu garīgu progresu. Regularitāte un nopietnība garīgajā praksē ir būtiski. Nesteidzīgie un neatlaidīgie uzvar sacensības.

Rakstu dziļa atskārsme vai studijas. Garīgajā dzīvē cilvēkam vajadzētu studēt ikdienas Svētos Rakstus tādus kā Bhagavadgīta, Upanišadas, Bībele u. c. un meditēt par to universālajām patiesībām. Raksti satur lielo inkarnāciju, kā Krišna un Kristus, vārdus, bet lai saprastu apslēpto un dziļāko saturu cilvēkam vajag kaut nedaudz vērīgumu un intuīciju, attīstītus ar meditāciju. Rakstus nevajadzētu lasīt kā romānus vai stāstu grāmatas ar vaļas brīžu attieksmi, bet ar nodošanos, mīlestību un koncentrāciju. Tikai tad būs iespējams saprast tekstā apslēpto iekšējo nozīmi.

Pašnodošanās. Mentāli cilvēkam vajag nodoties Dievam un skolotājiem. Kad ego ir stiprs, cilvēks nevar nodoties. Ego ir lielākais šķērslis garīgajā ceļā. Ego uzceļ šaubu sienu. Šaubas ved pie pagrimuma. Šaubas ir nāves veids. Ikvienā elpas vilcienā cilvēkam vajadzētu nodoties Dievam, kas ir dzīvība un elpa. Vajadzīga pilnīga mīlestība un nodošanās, ne tikai vārdos.

Stingrība disciplīnā. Garīgā dzīve ir pašdisciplīnas dzīve. Cilvēkam jābūt gatavam disciplinēt savu prātu, sajūtas un dzīves veidu. Sajūtu orgāni ir ļoti līdzīgi nepakļāvīgiem un spēka pilniem zirgiem. Kad šie zirgi ir savaldīti tie kļūst padevīgi, rāmi un mierīgi kā uzticami kalpi. Pašdisciplīna ir paša brīvprātīgi pieņemts stingri regulēts dzīves veids attiecināts uz veidu kā mēs ēdam, runājam, guļam un uz visām citām aktivitātēm. Tas ir ļoti svarīgi disciplinēt sevi ar mīlestību un izpratni. Lai sagatavotu prātu un lai atturētu no ikvienas nepareizas lietošanas, cilvēkam jābūt ļoti uzmanīgam lai nepieļautu nekādas galējības.

Patiess māceklis ir ļoti disciplinēts cilvēks, kurš ir gatavs disciplinēt savu prātu, sajūtas un dzīves stilu.

 

Paramahamsa Pragjānananda

Krija joga - dvēseles kultūras ceļš.

(Tulkojums no angļu valodas)

Dievs ir svētījis mūsu dzīvi ar dievišķību un mīlestību. Lai padarītu dzīvi saturīgāku un tai pat laikā skaistāku Dievs ir ienesis garīgo zinātni un praksi cilvēka dzīvē. Ir daudz garīgo ceļu un skolotāju. Visi garīgie ceļi ved pie viena mērķa. Krija joga ir sevis atbrīvošanas ceļš praktizējot klusu meditāciju un nopietnu lūgšanu. ...

Cilvēciskā dzīve ir īpaša Dieva dāvana. Mēs varam veidot šo dzīvi skaistu un veidot Dieva radīto valdzinošāku izpaužot mīlestību. Lai tas būtu iespējams jābūt pareizai attieksmei pret dzīvi un mākslai dzīvot. "Esiet laimīgi un dariet citus laimīgus. Dzīvojiet veselīgi un palīdziet citiem dzīvot veselīgi. Dzīvojiet mīlestībā un ļaujiet citiem dzīvot mīlestībā." Šis skatījums un prakse ir prāta stāvokļa rezultāts.

Prāts ir Dieva lielākā svētība cilvēciskām būtnēm. Bet diemžēl mēs nezinām kā lietot šo spēka pilno prātu lai iegūtu tā dotās priekšrocības. Prāts ir vienmēr nemierā, skrien drīz šeit, drīz tur. Prāta daba ir būt nepastāvīgam. Cilvēka prāts ir ātrākais kustīgais darba rīks, tas kustas pat ātrāk par gaismu!

Bet kā cilvēks var kontrolēt un regulēt prātu? Bhagavadgītā svētītais Kungs saka, "Nav šaubu, ka prātu ir grūti kontrolēt un tas ir nemierīgs, bet to var savaldīt ar patstāvīgu praksi un nepieķeršanos" (VI/35).

Elpošana un prāts ir savstarpēji saistīti un cēloniski savienoti. Caur elpas kontroli cilvēks var sasniegt rāmumu un iekšēju mieru. Lietojot autentisku Krija jogas tehniku, cilvēks pakāpeniski regulē elpošanas veidu. Meditācija ir līdzeklis lai sasniegtu pilnīgas fizikālās un mentālās aktivitātes apturēšanas stāvokli. Apgūstot elpošanu būs iespējams regulēt un balansēt dzīvi.

Krija joga ir sens Dvēseles kultūras un garīgās dzīves ceļš. Visas radības dzīve pastāv elpā. Visas radības dzīves spēks ir Dievs Pats. Visa radība ir caurstrāvota un piepildīta ar Viņa klātbūtni. Bez Dieva šeit ir nekas. Viss ir dzimis Dievā, dzīvo Dievā un savienojas caur Dievu kā viļņi okeānā.

Dvēsele ir nemirstīga, brīva no nāves, tīra un dievišķa. Dvēsele nodrošina ķermenim dzīvību pievilcību un spēju būt aktīvam. Pateicoties dvēselei cilvēks dara dažādu veidu darbus. Darbs sanskritā ir atvasināts no saknes vārda Kri. Kri nozīmē darīt un Ja nozīmē dvēseli. Ikviens darbs ir padarīts ar Dieva spēku, Dieva dzīvības enerģiju, ar elpu; tā ir Krija. ...

Tas pats gars, Dieva spēks, ir klātesošs ikvienā no mums. Es ir visdziļākā substance un mūsu esamības kodols. Mums jāsaskata tā ikvienā mūsu dzīves solī, ar ikvienu elpu. Krija jogas prakse izraisa pastāvīgu dvēseles apziņu (t. i. atbrīves stāvokli vai dživanmukti). ...

Krija joga ir noslēpumainais vai apslēptais darbības spēks (joga karmasu kausalam) kā Krišna izskaidro Bhagavad Gītā. Dzīve ir piepildīta ar aktivitātēm. Ikviens darbs, ko cilvēks dara ir patiesībā Dvēseles darīts. Tas ir Kri un Ja; darbs un tā darītājs – Dvēsele. ...

Uztvert Dvēseli ikvienā elpā, ik mirklī, ikvienā darbībā, ikvienā lietā un ikvienā būtnē ir Krija joga. Ar Krija jogas meditācijas praksi cilvēks tiecas sasniegt dievišķas apziņas dzīvi, kas visbeidzot atnes mīlestību, tīrību un prieku. ...

Zinātne vai materiālā labklājība nekādi nav šķērslis patiesai garīgai dzīvei. Cilvēks ir sarežģīta ķermeņa, prāta un inteliģences kombinācija, ko pastāvīgi saista kopā dvēsele. Zinātnē ir zināmā pakāpē svētība gan ķermenim, gan prātam un inteliģencei, bet bez garīguma nav iespējama ne pilnīga dvēseles izpausme, ne dzīves pilnības realizācija. Zinātne un garīgā dzīve papildina viens otru. Garīgā dzīve ir sasaistīta bez zinātnes un bez garīguma zinātne ir akla. Garīgums nes iekšējo spēku, vadību un dinamismu. ...

... turpmāk vēl ...

 

Home | Up | Svami Šivananda | Svami Paramananda | Upadesa Saram | P. Jogananda | P. Pragjānananda

This site was last updated 02/24/07