Brāļu draudzes

11/07/04

Home
Baskājis Irbīte
Brāļu draudzes
Rožkrustieši
Svēdenborgieši

 

Latvijas brāļu draudzēm (hernhūtiešiem) veltīta lapa!

* * *

Hernhūtiešu uzskati un filozofija nāca no Jana Husa, husītiem un XVII gs. piētisma un tie bija daudz plašāki kā agrākie reliģiskie uzskati uzsvaru liekot dzīvošanā pēc evanģēlija ne dogmatikā vai teoloģijā. Būtībā brāļu draudzes bija pirmā tīri latviskā kristīgā kustība Latvijā kaut arī to aizsāka vācu amatnieki - hernhūtisma sludinātāji, kas ieradās te no Vācijas un paši būdami vienkārša darba darītāji atrada auglīgu augsni zemnieku vidē, progresīvāku vācu izcelsmes sabiedrisko darbinieku atbalstīti. Brāļu draudžu kustība kā vairums lietu šai pasaulē nav vērtējama viennozīmīgi, jo tā saistīta arī ar vēršanos pret zināmām tautas kultūras izpausmēm - tā piemēram, brāļu draudžu darbības iespaidā īsā laikā Vidzemē praktiski izzūd tautas instruments dūdas (somas stabules), jo brāļu draudzēm to skaņa liekas par skaļu utml. Tomēr piētisma ideāli dod spēcīgu impulsu tautas izglītībai un ir arī pretspars pret alkohola postu, kas XVIII gs. ar krogu kultūras ieviešanu smagi skar Krievijas impērijas pakļautībā nonākušās Baltijas tautu vienkāršo ļaužu masas - arī Latvijā.

 

* * *

 

Ungurmuiža

 

Sākotnējais vietas nosaukums bijis lībiskais Orellen (vēstures avotos minēts, ka 1218.gadā te bijusi idumiešu Ureles pils). Līdz 1421.gadam muiža piederēja Rozulas pilij, tad to nopirka Kerstens fon Rozens un Ungurmuiža kļuva patstāvīga. 16.–17.gs. muiža piederēja fon Ungernu dzimtai, no kuras arī saglabājies tagadējais vietas nosaukums. 1728.gadā Ungurmuižu kopā ar Kuduma muižu nopirka zviedru ģenerālleitnants Johans Baltazars fon Kampenhauzens (1689–1758), kurš arī uzbūvējis tagad apskatāmo ēku. Neskatoties uz humanitāro izglītību, viņš izvēlējās militāro karjeru. Ziemeļu kara beigās viņš pārgāja Krievijas pusē un, pēc gada saņēmis pulkveža pakāpi, komandēja grenadieru pulku. Bijis Pētera I tuvs draugs. 1730.gadā viņš atstāja aktīvo karadienestu, bet 1742.gadā kļuva par Somijas gubernatoru. Savā testamentā Baltazars ierakstīja, ka Ungurmuiža “nekad, nekādos laikos nav pārdodama”, tai jāpaliek dzimtas īpašumā. Tā arī bija – Kampenhauzenu dzimta šeit dzīvoja līdz 1939.gadam.

 

Kampenhauzens bija hernhūtisma atbalstītājs un veicinātājs, tādejādi 1734.gadā viņš dibināja muižas skolu, ko uzcēla burtiski blakus kungu mājai. Sākotnēji tajā mācījās 24 zemnieku bērni, bet lielākais skaits reģistrēts 1763.gadā – 91 audzēknis.

 

Apkārt pilij ainavu dārzs un parks, kur aug lielākais Latvijas dižkoku kopojums – ap 40 koku (galvenokārt ozoli) 4-5,6 m apkārtmērā, parkā arī daudz īpatnējas formas liepu. Centrālais parka celiņš ved uz Tējas namiņu, ko sedz izliektas formas kupolveida jumts, kas pāriet smailē. Namiņu cēlis Rozbeķu namdaris Kristofs Gerverts. Netālu izrakti dīķi.

 

* * *

Skats no lielajiem ozoliem uz Ungurmuižas galveno ēku. Ungurmuiža bija viens no brāļu draudžu pirmajiem centriem Latvijā.

 

* * *

Austrumnieciskie elementi Ungurmuižas arhitektūrā. Austrumāzijas laimes simbola - pūķu veidā veidotās jumta notekas, pūķu ausis veido dziedoši gaiļi - garīgās pamošanās simbols.

 

* * *

No Teodora Zeiferta "Latviešu rakstniecības vēstures"

Apgaismošanas gadu simteņa prāta centieni atrada pretsvaru hernhūtiešu jeb brāļu draudzes darbībā, kurā izsacījās piētisms.

Kurzemnieki un vidzemnieki, Vācijas augstskolās studēdami, iepazinās arī ar piētismu. Halles augstskolu, kur studēja Stenders, Franke bija pārvērtis par piētisma centru. Šis gara virziens ne vien nostājās pret racionālismu, bet arī neapmierinājās ar luteriešu prasījumiem. Neaprobežodamies ar skaidru evanģēlija sludināšanu, tas lika vislielāko svaru uz to, ka paši ļaudis ir tādi un dzīvo tā, kā Kristus prasa. Hernhūtieši jo plaši šos prasījumus izveda dzīvē.

Vajātos brāļu draudzes locekļus, ko vadīja namdaris Kristjānis Dāvids, uzņēma savā muižā Bertelsdorfā Saksijā grāfs Cincendorfs 1722, g. Šo koloniju nosauca par Hernhūti, no kam brāļu draudzes locekļi dabūja hernhūtiešu nosaukumu. Grāfs Cincendorfs izglītojās Frankes mācības iestādē, ieauga piētismā un turpmāk darbojās tā garā. Kad Hernhūtes kolonistos ieviesās nesaticība un ienaids, viņš ar dziļu sirsnību viņu starpā ieveda vienprātību. Kolonisti nodibināja ciešāku organizāciju un izplatīja savu darbību arvienu tālāk.

Vidzemē hernhūtieši ieradās 1729, g. uz Krimuldas mācītāja Grīnera (Grūner) uzaicinājumu. Še atnāca pats K. Dāvids ar diviem palīgiem. No Rīgas viņus ģenerālsuperintendents Fišers izraidīja; bet arī Grīneram, kas cerēja viņos atrast tikai labus kalpus un priekšzīmīgus strādniekus, viņi nebija pa prātam. Viņus uzņēma Valmiermuižā ģenerāliete Halarte. No šejienes tad nu hernhūtisms laida saknes Vidzemē. Hernhūtieši čakli mācījās latviski un mēģināja iegūt ļaužu cienību un uzticību. Halarte cēla Jēru kalnā pie Valmieras pirmo saiešanas kambari Vidzemē un nodibināja (1737. g.) semināru, kur izglītojās skolotāji un sludinātāji. Viņa atvēra arī zemnieku skolu.

Hernhūtisms īpaši ar to tika par dzīvu spēku, ka tas ierādīja draudzes locekļu pašdarbībai jo plašas robežas. Vidzemes brāļu draudzes priekšniekam jeb presbiteram, kas dzīvoja Jaunveļķos, bija padoti diakoni jeb tētiņi, kuri, divpadsmit skaitā, bija sūtīti no Vācijas. Bet, tā kā ciema kambaru bija vairāk simtu, tad draudžu vadība īstenībā atradās tautas priekšnieku jeb sacītāju rokās. Tādā kārtā hernhūtisms nebija iznīdams. Kad arī hernhūtiešu organizācijas slēdza, sacītāji darbojās tālāk, palikdami nešaubāmi arī vajājumos. Hernhūtiešu darbība tad arī sniedzas līdz pašiem jaunākiem laikiem. No hernhūtisma dabūjuši neizdzēšamus iespaidus tādi latviešu rakstnieki kā Neikens, Poruks.

Brāļu draudzes darbinieku starpā 18. g. simtenī redzams Juris Indriķis L o s k i l s, dzimis 1740. g. kā Rindas mācītāja dēls. Izglītojies brāļu draudzes seminārā Saksijā, viņš bija dažās vietās ārzemēs gan par mācītāju, gan par skolotāju. 1782. g. viņu aicināja uz Vidzemi par brāļu draudzes priekšnieka palīgu; pēc viņš tika par priekšnieku. Lai aizstāvētu draudzes lietas, viņš pārgāja uz Pēterpili. Še viņš sastādīja brāļu draudzei Garīgas dziesmas, kas iznāca 1790. g. Šis dziesmu krājums pazīstams tautā par Pēterburgas grāmatu. 1802. g. Loskils aizgāja uz Ziemeļameriku par priekšnieku turienes draudzēm. Viņš mira 1814. g.

Bez minētā krājuma Loskils (1797. g.) laida klajā Liturģijas jeb Slavas dziesmas un Lūgšanas ar simts garīgām dziesmām pielikumā. Loskila dziesmas pa lielākai daļai oriģināli. Tanīs izsakās patiesa dievbijība un ticība. Dažas no tām uzņemtas arī luteriešu dziesmu grāmatās. Pie pazīstamākām pieder: Ar to mīļu Jēzus vārdu, Mans bērniņ, es tev mīlēju, Labrīt, labrīt, jūs biedriņi.

* * *

Brāļu draudzes - par tām kristīgajos portālos...

R. Ozoliņš "Pa senatnes tekām" - raksts no 1931.g. brāļu draudžu kalendāra veltīts brāļu draudžu vēstures 200 gadei Latvijā, ievietots kristīgajā portālā "Maranata":

http://www.maranata.times.lv/materiali/bralu_draudze/pa_senatnes_tekam.htm

 

Īss ieskats brāļu draudzes dzīvē - pirmā un otrā daļa, kristīgajā portālā "Virtuālā baznīca":

http://www.baznica.lv/open.php?tab=texti&id=583

http://www.baznica.lv/open.php?id=588&tab=texti

 

Par Cepļu saiešanas nama situāciju un ap to - brāļu draudžu diena Vecpiebalgā:

http://www.zvans.lv/myportal/html/modules.php?name=News&file=article&sid=1175

http://www.zvans.llu.lv/portal/html/modules.php?name=News&file=article&sid=1172

 

Olafa Brūvera īss ieskats misijas vēsturē Latvijas luterāņu baznīcas oficiālā:

http://www.lutheran.lv/jezusbaznica/Jauniesi/vakari/Arhivs/Uzrunas/260200.htm

 

* * *

Brāļu draudzes - dažādi materiāli...

Hernhūtisms:

http://www.liis.lv/latval/literval/hernhut.htm

http://www.liis.lv/latval/literval/lit14.htm

 

Latvijas - Čehijas kultūrvēsturiskie sakari Latvijas vēstniecības Čehijā kultūras sadarbības lapā:

http://www.prague.am.gov.lv/lv/?id=37

 

Home | Baskājis Irbīte | Brāļu draudzes | Rožkrustieši | Svēdenborgieši

This site was last updated 11/07/04